Kaitēkļu kontroles inventārs un produkti

Jaunas tehnoloģijas
Dezinfa savā darbā pielieto tikai jaunākās un modernākās kaitēkļu kontroles tehnoloģijas. Vairāku gadu pieredze mums ir ļāvusi atrast visefektīvākās kaitēkļu iznīcināšanas metodes, ko atzinīgi novērtē arī mūsu esošie klienti.

Vispārīgie kontroles pasākumi
Dezinfa ļoti lielu akcentu liek tieši uz profilaktiskajiem kaitēkļu kontroles pasākumiem. Kā tirgus līderi Latvijā, esam ieviesuši jauninājumus kaitēkļu kontroles jomā.

Inspekcija

Lai varētu sniegt jebkādus kaitēkļu kontroles priekšlikumus, vispirms ir jāveic pamatīga vispārējā objekta inspekcija. Tā jāveic, lai būtu iespējams noteikt kādas kaitēkļu problēmas pastāv un kādēļ tās radušās. Inspekcijas laikā izpēta apvidus karti, savāc informāciju par apkārt esošo objektu izmantošanu, apstākļiem, aptaujā objektā strādājošos darbiniekus un apkārtnē esošos iedzīvotājus. Veicot inspekciju kompleksajos objektos ieteicams izmantot attiecīgā stāva plānu, lai varētu redzēt iespējamās riska platības, kuru monitoringam pēc kaitēkļu kontroles darbu veikšanas jāpievērš sevišķi liela uzmanība.

Ne jau visi kaitēkļi tiek kontrolēti pēc viena principa. Kaitēkļu kontrole ir atkarīga no tā, KUR kaitēkļi dzīvo, un KĀ viņi “rīkojas”. Piemēram, lidojošus kaitēkļus pievelk spilgta gaisma, sevišķi naktī. Tādēļ to kontrolei izmanto insektu elektriskos slazdus un gaismas slazdus.

Kaitēkļu uzvedība, dzīves cikli u.c. ir atšķirīgi, tādēļ jāpiemēro dažādas kontroles metodes. Precīza kaitēkļu identifikācija palīdz izvēlēties pareizo kontroles metodi, piem. slazdus vai pesticīdus. Piemēram, tarakāni mēdz slēpties plaisās, tātad, ja pesticīdus piemērosiet plaisās, būs lielāka iespējamība, ka indes nokļūs uz kaitēkļa ķermeņa un tas tiks iznīdēts.

Lai zinātu kādas metodes izmantot, kā veikt kontroli, visos gadījumos jānosaka kaitēkļa suga, populācijas lielums. Tādēļ viens no pirmajiem IKKVP etapiem ir kaitēkļu identifikācija.

PAREIZA IDENTIFIKĀCIJA = PAREIZA PESTICĪDU IZVĒLE

Visiem kaitēkļiem ir raksturojumi, kas palīdz tos identificēt. Piemēram, jauna žurka un pieaugusi pele ir ļoti līdzīgas, taču jaunai žurkai būs lielas pēdas, jo tā vēl augs. Peles pēdas būs mazas, atbilstoši to ķermenim. Jaunas žurkas galva būs neproporcionāli liela, bet peles — maza, ar zirņa formas acīm.

Vislabākais veids kā identificēt kaitēkli ir atrast pašu dzīvnieku vai tā nepieaugušo formu – oliņas, u.c. Taču jāmeklē ne tikai kaitēkļi, jo eksistē arī citas pazīmes, uz kurām balstoties varam noteikt to sugu: radītā bojājuma veids, darbības pēdas, ekskrementi, zirnekļu tīkli, izkritis apmatojums u.c.

Daudziem radniecīgu sugu kaitēkļiem ir līdzīgas raksturīgās pazīmes. Pēc tām visus kaitēkļus var iedalīt 3 pamatgrupās: